Es atceros pirmo reizi kad pagaršoju panettone – pēc izskata tik itkā necilo maizi. Maizi, kura Ziemassvētku laikā ir katra itāļa mutē, kura tur izkūst kā tikko uzsnidzis sniegs, tikai daudz gairšīgāks, ja ņemam vērā, ka šajā gabaliņa ir olas, sviests, piens, žāvētie augļi, vaniļa un vēl daudz kas burvīgs. Paskatoties un skaidrojot, kas tad ir panettone, tā grūti saprast - kūka, kēkss vai saldā maize? Negribas teikt maize, jo parasti to ēd desertā, un neloģiski liekas pēc vakariņām piedāvāt vēl maizi. Kūka? Kūka tā arī nav? Varbūt vienkārši gavaliņs Ziemassvētku un ar to pietiek.

Lai gan olīveļļu par „zeltu” sauc Umbrijā, par zelta vērtu produktu to uzskata visā pasaulē. Tas, kas mani fascinē, apceļojot dažādas valstis, ir olīveļļu daudzveidība, sākot no supermaigām līdz tik pikantām eļļām, ka pēc nogaršošanas iesācējs vēl kādu laiku rīklē jūt eļļas izteikto garša.