Ceļvedis pa nišas parfimēriju: skandalozi aromāti
Mūsu pirmajā intervijā minējāt nišas parfimērijas aromātus ar neparastiem nosaukumiem, piemēram, Fat Electrician («Resnais elektriķis»). Kāpēc parfimēri savām kompozīcijām dod tik provokatīvus nosaukumus?
Pirmkārt, tas atbilst nišas parfimērijas vidē valdošajam huligāniskajam un pat nihilistiskajam garam. Daudzi parfimēri cenšas lauzt tradicionālos priekšstatus par to, kā mums vajadzētu smaržot. Ir pat tāds «antiparfimēru» atzars, kuru ražojumi pārkāpj jebkuras robežas. Šos parfimērus garlaiko viss ierastais, viņiem patīk šokēt, meklēt jaunas, revolucionāras kompozīcijas.
Protams, jāņem vērā arī zīmolu mārketinga politika, kas ar epatāžu piesaista uzmanību saviem produktiem. Nereti šokējošus nosaukumus iegūst pavisam parasti un lietojami aromāti, lai gan tā nenotiek vienmēr.
Kā tad, pēc «antiparfimēru» domām, mums vajadzētu smaržot?
Šajā ziņā iztēlei nav nekādu robežu. Tā var būt benzīna un mašīneļļas, asfalta un putekļu vai jebkura cita lielpilsētām raksturīga dvaka. Bet tā vēl ir viena no nevainīgākajām kompozīcijām. Krietni vien neparastāki ir aromāti ar fizioloģisku ievirzi: spermas, izkārnījumu, sviedru un asins smaržu.
Vai tiešām ir arī tādi parfīmi?
Protams. Piemēram, parfimērijas zīmols Etat Libre d’Orange («Brīvo apelsīnu zeme») ir izlaidis ne tikai «Resno elektriķi», bet arī Secretions Magnifiques jeb «Burvīgos izdalījumus». Parfimēru uzdevums bija radīt mīlestības un kaisles aromātu, tāpēc viņu kompozīciju veido ne tikai jutekliskas sandalkoka, kokosriekstu un īrisa notis, bet arī asiņu un adrenalīna smarža.
Šim zīmolam ir arī smaržas ar skaistu nosaukumu Charogne, kas tulkojumā nozīmē «maita». Daudzos veikalos to kaunīgi aizstāj ar mazāk šokējošo «Upuri», bet, kā saka, no dziesmas vārdus neizmetīsi, un burtisks tulkojums ir tieši «maita, sprāgonis». Daži spriež, ka šīs smaržas ož pēc «beigtiem papagailīšiem», citi dēvē to par dekadences aromātu, bet jebkurā gadījumā šī savdabīgā kompozīcija ar lilijas, vīraka, jasmīna un muskusa notīm nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Labs piemērs ir arī aromāts ar skanīgu nosaukumu Stercus, kas tulkojumā nozīmē «ekskrementi, mēsli». Tā autors ir itāliešu parfimērs, zīmola Orto Parisi dibinātājs Alesandro Gvaltjēri. Šajā gadījumā flakoniņa saturs īsti neatbilst nosaukumam – smaržas ar bergamotes un muskusa notīm raisa ļoti vājas asociācijas ar laidaru un kūti. Starp citu, Alesandro ir dibinājis arī zīmolu Nasomatto, kas izlaiž tādus skandalozus aromātus kā Black Afgano ar hašiša notīm un China White, kas ir augstākās kvalitātes heroīna slengs.
Bet kas pērk šos skandalozos aromātus? Kurš grib smaržot pēc beigtiem papagailīšiem?
Dīvainā kārtā smaržas ar šokējošiem nosaukumiem vai neparastām sastāvdaļām pērk lielākoties visparastākie cilvēki. Nereti savdabīgs aromāts, kura nav nevienam citam, ir viņu vienīgā iespēja izcelties: es neesmu tāds, kā visi!
Turklāt, pērkot smaržas, piemēram, ar marihuānas aromātu, cilvēks kutina sev nervus, legāli iegādājoties aizliegto augli: it kā viss ir pieklājīgi, nekā nelikumīga, tomēr tu smaržo pēc grēcinieka. Piemēram, aromāts Kinski, kuru Gēza Šoens veltījis aktierim Klausam Kinskim, ļauj pircējam pielīdzināties šim cilvēkam ar visām tā vājībām – aromāts ož pēc alkohola un marihuānas. «Palasiet, kāds bija Klausa Kinska dzīvesveids, un jūs sapratīsiet, kāpēc izvēlējos tieši šos akordus,» saka Gēza. Un neaizmirsīsim, ka ļoti bieži cilvēki pērk leģendu, nevis aromātu.
Vai domājat tos gadījumus, kad ideja ir tik spoža, ka pašam aromātam vairs nav lielas nozīmes?
Var teikt arī tā, kaut gan parasti aromāts ir līdzvērtīgs tā koncepcijai. To uzskatāmi apliecina parfimērijas nama V CANTO brīnišķīgā aromātu kolekcija «Lukrēcijas Bordžas indes», kuras autors ir slavenais itāliešu parfimērs Paolo Terenci. Pāvesta Aleksandra VI ārlaulības meita Lukrēcija bija pazīstama liktenīgā skaistule, intrigante un indētāja, kas šādi izrēķinājās ar nežēlastībā kritušiem mīļākajiem. Viņas vārds asociējas ar nodevību, nežēlību un viltu.
Katrs aromāts simbolizē kādu no astoņām indēm. Šīs sērijas sarkanā kolekcija ietver smaržas Lucretia, kā arī aromātiskas fantāzijas par velnarutka (Cicuta), mandragoras (Mandragora), velnābola (Stramonio) un strihnīna (Stricnina) tēmu. Arī krāsas izvēle nav nejaušība – Lukrēcija bija pirmā sieviete, kura atļāvās valkāt sarkanus tērpus, kas agrāk bija karaliskas izcelsmes vīriešu un garīdznieku privilēģija. Ne velti itālieši Lukrēciju uzskata par pirmo feministi.
Sērijas zaļo kolekciju pārstāv vēl četras nāvējošas indes: arsēns (Arsenico), cianīds (Cianuro), kurāre (Curaro) un rīcins (Ricina). Iepakojumi atbilst koncepcijai: komplektā ar Arsenico tiek piedāvāts gredzens – atgādinājums par tiem laikiem, kad gredzenos glabātās indes tika slepus ielietas ienaidnieka vīna glāzē. Itālijā līdz pat mūsdienām nav pieņemts ieliet vīnu ar augšupvērstu plaukstu – to uzskata par nedraudzīgu žestu, bet mafiozajos dienvidos pat par klajiem draudiem.
Kāds aromāts jūs visvairāk ir šokējis?
Droši vien jau minētais Stercus. Tikai mani nešokēja smarža – tā ir diezgan interesanta, turklāt es tik ilgi strādāju parfimērijas industrijā, ka mani grūti ar kaut ko pārsteigt. Drīzāk mani šokēja aromāta koncepcija un ažiotāža, kas bija vērojama tā prezentācijā 2014. gada izstādē Milānā. Itāliešu valodā Orto Parisi nozīmē «Parīzi sakņu dārzs». Šis projekts ir veltīts Alesandro Gvaltjēri vectēvam Vinčenco Parīzi, kurš mēdza nokārtot dabiskās vajadzības spainī un ar tā saturu mēslot sakņu dārzu. Alesandro teic, ka vectēva dārzā valdīja «spēcīga mūžības smarža». Tā nu viņš nolēma sekot vectēva piemēram un iekopt savu dārzu. «Mans dārzs ir ķermenis, un ikviens tā aromāts ir brīnišķīgs. Mūsdienu civilizācija kaunas no ķermeņa smakām un cenšas no tām atbrīvoties, kaut patiesībā tās ir mūsu būtība. Īsāk sakot, manā dārzā aug instinkti.»
Aicinām mūsu lasītājus pastāstīt savu stāstu par nišas parfīmiem un uzdot ar tiem saistītu jautājumu ekspertam.
Labāko stāstu un jautājumu autori iegūs uzņēmuma «Laiks-Mode» balvas – parfimērijas nama V Canto smaržas.
Savus stāstus un jautājumus līdz 10. maijam sūtiet uz e-pasta adresi: info@lofficielbaltics.com (Temats: «Mans stāsts par nišas parfimēriju»).
Foto: Toms Norde, Das Sasha/Unsplash, Art by Lonfeldt/Unsplash, publicitātes foto
