Dažkārt, raugoties no malas, noteiktas profesionālās darbības jomas var likties diezgan vieglas, bet, ieskatoties dziļāk, atklājas ne mazums zemūdens akmeņu. Sarunā ar fotogrāfu Arturu Garejevu, L&rsquo;Officiel Baltic uzzināja, kā tas ir &mdash; digitalizācijas laikmetā pelnīt iztiku ar fotogrāfiju, kā saglabāt iedvesmu un izcelties skarbas konkurences apstākļos.

Vai &scaron;odien ir grūti būt par fotogrāfu?
Patlaban tas ir diezgan sarežģīti, kaut vai tāpēc, ka pēdējos gados ir ļoti attīstījusies fotografē&scaron;ana ar mobilajiem tālruņiem, un tagad daudzi dara to tikai ar tālruni. Man ir paziņa, kurai netrūkst pasūtījumu, lai gan viņa uzņem foto un video ar viedtālruni &ndash; sanāk ne sliktāk kā tiem, kuriem ir dārgi fotoaparāti un ilggadēja pieredze. Aparāti ir kļuvu&scaron;i pieejamāki, profesija &ndash; ieguvusi popularitāti, cilvēki ir sapratu&scaron;i, ka ar to var nopelnīt, turklāt ir daudz kursu un meistarkla&scaron;u. Par fotogrāfu var kļūt teju ikviens cilvēks, tālab konkurence ir ļoti liela.
Kā tu attiecies pret to, ka tagad ir tik viegli kļūt par profesionālu fotogrāfu?
Tā nu tas ir, un ar to ir kaut kā jāsadzīvo. Reizēm, protams, mulsina tas, ka cilvēki uzdodas par profesionāļiem un ņem tādu pa&scaron;u samaksu kā tie, kuri nodarbojas ar fotogrāfiju sen un kvalitatīvi. Mani nekaitina tas, ka cilvēki grib darboties &scaron;ajā jomā, galu galā, es pats ienācu tajā, tā sakot, no ielas &ndash; agrāk strādāju naftas rūpniecībā, braucu uz maiņām.
Sākumā es fotografēju visu ar tālruni, bet kameru nopirku gadījuma pēc: kādā aizraujo&scaron;ā ceļojumā man bija līdzi tikai iPhone 4 ar nelielu atmiņas apjomu, un, kad beidzās brīvie GB, nācās iet pēc fotoaparāta. Es nekaunos atzīties, ka nopirku to tikai tāpēc, ka man iepatikās uzņēmuma logotips.

Vai jums izdevās &laquo;vadīt&raquo; to ar intuīcijas palīdzību?
Ne gluži. Vienubrīd es nejau&scaron;i izslēdzu autorežīmu, foto kļuva pārāk tum&scaron;i, un tas izsita mani no sliedēm. Kāds paziņa pastāstīja, ka profesinālam fotoaparātam ir daudz &scaron;ādu režīmu, un man radās vēlme tikt skaidrībā par to, kāpēc tā sanāca, kam paredzēta katra podziņa un ko man ar to visu darīt. Tā nu es samaksāju par fotokursiem, kurus tagad varētu aizstāt ar stundu ilgu &laquo;sērfingu&raquo; YouTube. Es aizgāju un piecām nodarbībām, kas nāca par labu manai pa&scaron;disciplīnai, bet pēc tam mācījos patstāvīgi internetā; par laimi pēdējos desmit gados ir parādījies ne mazums labu kursu.
Kādi attīstības varianti patlaban ir iesācējiem fotogrāfiem?
Ir divi varianti. Pirmais ir atrast savu stilu, noslīpēt to līdz pilnībai un izveidot unikālu piedāvājumu. &Scaron;ajā gadījumā liela nozīme ir jūsu atra&scaron;anās vietai &ndash; nav grūti būt neatkārtojamam pilsētā ar miljonu iedzīvotāju, bet krietni grūtāk ir izcelties megapolē, kur fotogrāfu ir tikpat daudz, cik iedzīvotāju vidusmēra pilsētā. Tā būs ilga spēle &ndash; nekas nenotiks uzreiz, būs vajadzīgi uzkrājumi vai cits ienākumu avots. Man arī tā bija: strādājot citā jomā, es atvēru fotostudiju, kas nesa nelielu peļņu, tomēr es nepametu pamatdarbu un turpināju krāt naudu. Otrs ceļ&scaron; ir kļūt par universālu meistaru un ķerties pie jebkuriem piedāvājumiem. &Scaron;ajā gadījumā galvenais ir kvantitāte, nevis kvalitāte, un nav svarīgi, vai esi uzaicināts strādāt dzim&scaron;anas dienā, kāzās vai &scaron;ķir&scaron;anās ballītē.

Kā veidojas fotogrāfa pakalpojumu cenas?
Tas atkal ir atkarīgs no cilvēka atra&scaron;anās vietas. Kaut kur klienti atradīsies vienmēr, bet kur citur tas būs vesels kvests. Bet pilnīgi noteikti nevajag celt cenas tikai tāpēc, ka esat aizgājis uz vienas dienas meistarklasi &ndash; noslīpējiet savu meistarību uz tuviniekiem un draugiem un vairāk strādājiet par pieņemamu samaksu. Cenas vajag celt tad, kad sapratīsiet, ka esat pieprasīts un tikai jūs spējat sniegt klientam vēlamo rezultātu,. Vienmēr ir patīkamāk veikt piecas fotosesijas mēnesī ar augstu samaksu, nevis 25 par smiekla naudu un saņemt bonusā raustīgu plakstiņu.
Jā, ir biedino&scaron;i nosaukt jaunas summas, uzklausīt atteikumus vai vispār nesaņemt nevienu ziņu, bet ir svarīgi pareizi noteikt prioritātes. Es saprotu, ka ne visi var atļauties ekskluzivitāti un sākumā ir jāņem visi darbi. Man ir kāds princips: ja vakarā es jebkurā gadījumā gulē&scaron;u uz dīvāna un skatī&scaron;os bildes, lai labāk man kabatā ir kaut kādi materiāli no uzņem&scaron;anas, nevis vienkār&scaron;i tuk&scaron;ums. Turklāt vienmēr jārēķinās ar to, ka dabas vai sabiedrības kataklizmas var likt pasaulei piebremzēt, apturēt modes industrijas attīstību, bet cilvēki jebkurā gadījumā precēsies, dzemdēs bērnus un svinēs svētkus.
Kas ir pats svarīgākais fotogrāfa tap&scaron;anā?
Nezinu, vai esmu gana labs eksperts, lai par to spriestu, bet varu teikt, ka, piemēram, modes industrijā ir ārkārtīgi grūti iekļūt &ndash; es runāju par sadarbību ar pasaulslaveniem zīmoliem un izdevumiem. Tā ir ļoti savrupa sfēra, it īpa&scaron;i tad, ja tev tur nav nekādu sakaru. Tomēr es aizvien vairāk pārliecinos, ka visbiežāk visu nosaka gadījums, pazī&scaron;anās un tā dēvētais tauriņa efekts. Ir jābūt profesionālim un pastāvīgi jāpilnveidojas &ndash; var gadīties, ka tev pēk&scaron;ņi gadīsies kāda unikāla iespēja, un tu nebūsi tai gatavs.

Ko ir grūtāk ir uzņemt &ndash; vīrie&scaron;us vai sievietes?
Negribētos vispārināt, cilvēki mēdz būt ļoti dažādi, bet tīri statistiski sievietēm ir kritiskāka attieksme pret sevi. Katrai fotosesijai rūpīgi jāpiemeklē apgaismojums un rakursi, kuri patiks klientei, arī retu&scaron;a ir sarežģītāka un niansētāka nekā vīrie&scaron;u foto. Turklāt sievietes bieži vien ērtāk jūtas ar sava dzimuma fotogrāfiem &ndash; ir gadījies, ka man atsaka tie&scaron;i &scaron;ī iemesla dēļ. Kaut gan man &scaron;ķiet, ka fotogrāfa izvēlē galvenais ir viņa darbi un pieeja, nevis dzimums un prasme uzklausīt. Izvēloties meistarus mājokļa remontam, mēs vērtējam tos pēc darba rezultātiem, nevis kādiem citiem kritērijiem. Domāju, ka &scaron;āda pieeja būtu vispareizākā arī fotogrāfijā.
Vai tu nekad nepametīsi fotogrāfiju?
Es mīlu &scaron;o profesiju un nespēju sevi bez tās iedomāties. Ja arī kādā brīdī es vairs nevarē&scaron;u ar to nopelnīt, fotogrāfija paliks man dvēselē. Man patīk pats process. Ir cilvēki, kuri vienkār&scaron;i nospiež podziņu, un ir tie, kuri mīl un izjūt &scaron;o nodarbi. Gan vieni, gan otri var būt profesionāļi, bet, fotogrāfs, kur&scaron; ir patiesi aizrāvies ar savu darbu un dara to mirdzo&scaron;ām acīm, gūst pilnīgi citu rezultātu.

Kā izdzīvot fotogrāfam 2023. gadā

Ierakstu izvēle

Editorials

METALLIC CONFIDENCE

Lifestyle

Urban Poetry: Vera Karuchenko Redefines City Chic

Editorials

SHINE LIKE DIAMONDS

L'Hommes

Eddie Redmayne: “Acting is like trying to catch a butterfly”

Editorials

MEN´S ROOM

Editorials

MUSE

Interior & Design

CHANEL is a celebration all over the world

Editorials

«L'enfant Terrible»