Viena no spilgtākajām Venēcijas atpazīstamības zīmēm neapšaubāmi ir Venēcijas biennāle – kopš XIX gadsimta beigām tā izaugusi līdz vērienīgam pasākumu kopumam, kas aptver mākslas, mūzikas un teātra biennāles, Venēcijas kinofestivālu, kā arī arhitektūras un dejas biennāles.

Taču pilsētu raksturo vēl kāds cits tradīcijām bagātāks notikums, kas uz divām nedēļām (&scaron;ogad no 27.&nbsp;janvāra līdz 13.&nbsp;februārim) to padara īpa&scaron;i ko&scaron;u un pārsteidzo&scaron;u. Tas ir Venēcijas karnevāls. Par karnevālu un ar to cie&scaron;i saistītajiem dizaina zīmoliem L&rsquo;Officiel Baltic pastāstīja interjera dizaina studijas &laquo;Neoklasika&raquo; dibinātāji Karīna un Ulvis Ābiķi.

Teksts Anda Kalme

Foto Karīna Ābiķe

Maskotās pasaules krā&scaron;ņums

Svētā Marka laukums Venēcijas sirdī ir cilvēku pilns. Daudzi iejutu&scaron;ies izteiksmīgos, fantastiskos tēlos un pārsteidz ar skrupulozi pārdomātiem tērpiem no dārgiem, izsmalcinātiem audumiem, ko papildina rūpīgi izmeklēti aksesuāri, iespaidīgas galvasrotas un seju sedzo&scaron;as maskas vai smalki izzīmēts grims. Citi&nbsp;&ndash; &scaron;īs krā&scaron;ņās pasaules fiksētāji jeb pilsētas viesi &ndash; redzēto iemūžina savos fotoaparātos vai telefonos. Estētiski pieblīvētā un pacilājo&scaron;ā gaisotne ir tik uzrunājo&scaron;a, ka rodas vēlme no novērotāja kļūt par dalībnieku. Arī Karīna nespēja turēties pretī vilinājumam: &laquo;Uzliekot masku, atraisās pavisam citas izjūtas&nbsp;&ndash; it kā maska būtu milzīgs vairogs, aiz kura paslēpjoties, pilnībā vari sajust un izpaust savu iek&scaron;ējo brīvību.&raquo;

Vienkār&scaron;ākais un demokrātiskākais veids, kā iekļauties dalībnieku pulkā, ir iegādāties ikdienas apģērbu nosedzo&scaron;u apmetni un sejas masku, kas par pārdesmit eiro nopērkami uz katra stūra. Tiesa, estētiskajās kvalitātēs &scaron;āds ietērps krietni atpaliks no brīnumdarbiem, kas tapu&scaron;i dienām un varbūt pat mēne&scaron;iem ilgi. Ne velti ir izveidojies tāds kā Venēcijas karnevāla klubs, kas vieno cilvēkus visā pasaulē. Viņiem karnevāls ir ilgi gaidīts notikums, varbūt pat dzīvesveids, jo gatavo&scaron;anās tam norit visu gadu. Kaismīgākie entuziasti mēģina sarūpēt pat vairākus tērpus, lai katrā iznācienā pārsteigtu ar ko nebiju&scaron;u. Vairākums karnevāla masku ir veidotas vēsturiskās tradīcijās vai kā to atvasinājumi, taču paretam acīm apbrīnā ieplesties liek arī fantāzijas lidojums absolūti mūsdienīgās izpausmēs.

neoklassika-mask-4_1920x.jpg

Napoleons reiz teicis, ka Svētā Marka laukums ir Eiropas visgreznākā viesistaba, un karnevāla laikā tā patie&scaron;ām ir. Cilvēki maskās nesteidzīgi pastaigājas, vēlīgi pozējot fotografētājiem, jo izrādīt savu tērpu ir pasākuma galvenais mērķis. Starp viesiem sastopami arī profesionāli mīmi, kuri izceļas ar izteiksmīgu plastiku un māku ieņemt fotogēniskas pozas, tādējādi nodro&scaron;inot labu fotokadru. Īpa&scaron;s notikums ir masku parāde, ko vērtē žūrija, spilgtākajiem tēliem pie&scaron;ķirot dažādus titulus. Uz skatuves tiek izspēlētas ainas no izrādēm vai operām. Venēcijas amatnieki un uzņēmumi ar senu vēsturi&nbsp;&ndash; gondolu meistari, audumu ražotāji, stiklinieki &ndash; turpat demonstrē savus darinājumus un to tap&scaron;anas procesu. Visapkārt notiek neskaitāmi koncerti, dārzos mutuļo pasākumi bērniem. Atgādinot, ka savulaik karnevāls bija venēcie&scaron;u iek&scaron;ēja lieta, pilsētnieki sev ik gadu rīko atsevi&scaron;ķas, mazliet nomaļas svinības pie Santa Maria della Salute baznīcas Dorsoduro rajonā. Turīgie ļaudis savukārt plūst uz kazino zālēm vai ballēm pilīs un greznos namos. Starp citu, lai piedalītos ballē Dodžu pilī, jābūt gatavam &scaron;ķirties no vairākiem tūksto&scaron;iem eiro. Bet Venēcijas karnevāls jau arī ir dzīves svinē&scaron;ana, kas kā magnēts pievelk visu vecumu interesentus. Acīmredzot cilvēkus vilina iespēja iemiesoties citā tēlā.

neoklassika-mask-2_1920x.jpg

Pārrakstītās un joprojām dzīvās tradīcijas

Lai gan Venēcijas karnevālam ir mūsdienīgi vaibsti, tā tradīcija ir ļoti sena&nbsp;&ndash; pirmās liecības datētas jau ar XII&nbsp;gadsimtu, tomēr savu izpausmju kulmināciju tas sasniedza XVIII&nbsp;gadsimta sākumā. Ulvis Ābiķis izpētījis, ka tolaik Venēcija no citām Eiropas pilsētām at&scaron;ķīrusies ar to, ka pat ikdienā pēc vakara lūg&scaron;anas cilvēki nēsāju&scaron;i maskas, slēpjot savu personību. Un karnevāls, kas tolaik sākās tūlīt pēc Ziemassvētkiem un ilga līdz Lieldienu gavēnim, bija masku lieto&scaron;anas augstākais punkts&nbsp;&ndash; svētki un iztrako&scaron;anās pirms lielā gavēņa. Vārds &laquo;karnevāls&raquo; arī nozīmē atvadas no gaļas.

neoklassika-mask-3_1920x.jpg

Piedalīties pasākumā varēja gan sievietes, gan vīrie&scaron;i, kungi un kalpi, jo maskas visus padarīja līdzīgus un neatpazīstamus. Pa&scaron;iem venēcie&scaron;iem ļoti simpatizēja tāda vienlīdzības spēlē&scaron;ana. &Scaron;is demokrātijas princips saglabāts arī mūsdienās, taču karnevāla izpausmes ir citādas. Vēsturiskie avoti par Venēcijas Republikas periodu liecina, ka agrāk tās biju&scaron;as venēcie&scaron;u svinības, kurās valdījusi līksmība, troksnis un uzdrīkstē&scaron;anās. Tā, piemēram, vīrie&scaron;i pārģērbu&scaron;ies par maziem bērniem, izgāju&scaron;i ielās un izkliegu&scaron;i dažādus varu kritizējo&scaron;us saukļus&nbsp;&ndash; bērniem taču neviens neko nevar pārmest. Savukārt jaunekļi darināju&scaron;i ar smaržūdeni pildītas lodes, ar kurām apmētāju&scaron;i skaistas meitenes, tā izrādot viņām uzmanību. Nesimpātisku tipu virzienā gan lidoju&scaron;i daudz nepatīkamāki objekti. Spilgta karnevāla sastāvdaļa bija Vidusjūras reģionam raksturīgie dzīvie torņi no cilvēkiem, kad atlēti sastājas cits citam uz pleciem, veidojot iespējami augstāku konstrukciju.

neoklassika-mask-5_1920x.jpg

Lielākā daļa vēsturiski masku, lai arī &scaron;odien veidotas daudz izsmalcinātākas un dekoratīvākās, karnevālā sastopamas joprojām. Izsenis ļoti izplatīts maskē&scaron;anās tērps gan vīrie&scaron;iem, gan sievietēm bija ausis un pakausi nosedzo&scaron;s melns plīvurs vai melns apmetnis, ko papildina trīsstūrveida cepure un seju pilnībā nosedzo&scaron;a gai&scaron;a maska&nbsp;&ndash; bauta. Savukārt Kolumbīnes maska nosedza tikai pusi sejas: acis, degunu un vaigu aug&scaron;daļu. Karnevālā izmantoja arī mēra ārsta masku ar garo knābi, kurā ārsti mēdza salikt smaržīgus un dezinficējo&scaron;us augus, lai, elpojot caur tiem, pasargātu sevi no saslim&scaron;anas. Savdabīgākā &scaron;ķiet melna samta maska sejas ovāla veidolā, ko nēsāja sievietes. &Scaron;o masku uz sejas noturēja nevis ap galvu aplikta aukla, bet gan iek&scaron;pusē izveidota podziņa, ko sieviete turēja mutē. Protams, parunāt viņa nevarēja, tāpēc saziņai ar apkārtējiem attīstījās žestu un vēdekļu valoda.

neoklassika-mask-7_1920x.jpg

Kad 1797.&nbsp;gadā Napoleons ienāca Venēcijā, likvidējot Venēcijas Republiku, pienāca beigas arī svētkiem, jo masku nodro&scaron;inātā anonimitāte jaunajam vadonim &scaron;ķita bīstama. Mūsdienu karnevāla tradīcija tika atjaunota tikai pēc nepilniem diviem gadsimtiem&nbsp;&ndash; 1979.&nbsp;gadā. Kop&scaron; tā laika karnevāls arvien ir attīstījies, kļūstot par unikālu un tūristus piesaisto&scaron;u kultūras parādību.

neoklassika-mask-6_1920x.jpg

Venēcijas spilgtākie pārstāvji

Rubelli

Ievērojot tradīcijas, daļa svētku tērpu joprojām top no 1858.&nbsp;gadā Venēcijā dibinātā ekskluzīvo audumu ražotāja Rubelli izstrādājumiem, kuri karnevāla laikā tiek demonstrēti arī Svētā Marka laukumā. Ne velti, jo Rubelli ir senākais audumu ražotājs Venēcijā, kas jau piektajā paaudzē nosaka ne vien Itālijas, bet arī pasaules audumu tirgus tendences.

rubelli.jpg

Viens no viņu darbības virzieniem joprojām ir vēsturisko audumu ražo&scaron;ana, reproducējot jaunā kvalitātē vēsturiskos rakstus. Taču tikpat attīstīta ir arī laikmetīgo dizainu kolekcija. Tradīcijām bagātajā uzņēmumā top ne tikai audumi tērpiem, bet arī mēbeļaudumi un tapetes. Vairāki pasaules teātri, to skaitā Maskavas Lielais teātris, savus skatuves priek&scaron;karus pasūtīju&scaron;i tie&scaron;i Rubelli.

Barovier&amp;Toso

Apmeklējot kādu no karnevāla ballēm, nepamanītas nepaliks krā&scaron;ņās lustras, kas izgaismo visas nozīmīgākās Venēcijas zāles un kop&scaron; senseniem laikiem ir pilsētas atpazīstamības zīme. Tās ir Venēcijas slavenākā stikla tradīciju mantotāja Barovier&amp;Toso meistaru roku darbs. Uzņēmuma vēsture fiksēta no XIII&nbsp;gadsimta, kad tas no Venēcijas salas dro&scaron;ības apsvērumu dēļ tika pārcelts uz Murāno salu, taču īsāks vai garāks mūžs tam bijis arī agrāk.

barovier-tosso.jpg

Kop&scaron; 1295.&nbsp;gada Barovier&amp;Toso atrodas vienas ģimenes rokās un var lepoties, ka 1991.&nbsp;gadā ir reģistēts Ginesa rekordu grāmatā kā senākais stiklinieku ģimenes uzņēmums un piektais vecākais ģimenes uzņēmums pasaulē. Lai tur strādātu, stiklinieki mācās 15&ndash;20 gadus, jo ar rūpniecisku precizitāti veidotie darinājumi ir roku darbs. Nevainojamo kvalitāti nodro&scaron;ina ne vien izgatavotāju meistarība, bet arī tehnoloģiskie noslēpumi par to, kā stiklu padarīt dzidru un bez gaisa burbuļiem, iegūstot arī vēlamo toni. 1980.&nbsp;gadā Andželo Barovjēra radītais lustras modelis Taif drīz vien kļuva par Barovier&amp;Toso ikonu un atpazīstamības simbolu. Patlaban ražotājs sadarbojas ar vado&scaron;ajiem dizaineriem, veidojot jaunus modeļus, kā arī piedāvā klientiem gadu desmitiem pārbaudītas tradīcijas savos klasiskajos modeļos.

Ar citu seju

Tags

Ierakstu izvēle

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards uzvarētāji: 7 DAY COSMETICS

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards uzvarētāji: Thalgo

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards uzvarētāji: JOICO

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards uzvarētāji: SINTIA SCHUKINA

Art & Culture

Trīs soprāni uz vienas skatuves - jauna koncerta formāta pirmizrāde Doma baznīcā

Fashion

Mysterious Allure: Eva Green Captivates in the Second Chapter of Vivier Express

Interior & Design

Unlocking the Mysteries of Maison Du Savoir: A Journey into Its Enchanted World

Editorials

SHELL