No 10. februāra mākslas centrs Zuzeum aicina uz līdz &scaron;im nebiju&scaron;a mēroga porcelāna izstādi &ldquo;Porcelāna dzīres &ndash; ielūdz Kuzņecovi&rdquo;. Tajā ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priek&scaron;metiem no Zuzānu kolekcijas un vizuāliem materiāliem tiks izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražo&scaron;anas stāsts. Izstāde būs apskatāma līdz 06.08.2023.

Vārdu salikumu &ldquo;Kuzņecova porcelāns&rdquo; pazīs gandrīz ikviens, un var apgalvot, ka Latvijas porcelāns pamatā saistās ar Kuzņecovu vārdu. Tomēr, iespējams, tikai retajam zināms, ka 19.&nbsp;gadsimtā Krievijā ar Kuzņecova vārdu darbojās 13&nbsp;fabrikas, no kurām Rīgā atradās viena. Būdama pirmā Latvijas teritorijā izveidotā porcelāna ražotne, tā pastāvēja no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam, un tai bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru posmā, kad visas pārējās dzimtai piedero&scaron;ās fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas. &Scaron;is periods sakrita ar nozīmīgu pārmaiņu laiku pasaulē, kas atsaucās arī uz mākslu, kurā veidojās pavisam jauni un at&scaron;ķirīgi stili. Likumsakarīgi, ka to ietekme vērojama arī &scaron;ajā laikā tapu&scaron;ajā Kuzņecova porcelāna produkcijā &ndash; apvienojumā ar savdabīgu vietējo rokrakstu, ko veidoju&scaron;i latvie&scaron;u mākslinieki.

Izstāde turpina Zuzeum aizsākto &ldquo;Kuzņecova projektu&rdquo;, kura galvenā iecere ir godināt Latvijas porcelāna ražo&scaron;anas pirmsākumus, iezīmējot arī pēctecību. Tādēļ centrālā vieta izstādē atvēlēta tie&scaron;i Latvijas fabrikai, kuras produkcija veido pla&scaron;āko kolekcijas daļu. Lai padziļinātu izpratni par Kuzņecovu porcelāna ražo&scaron;anas vēsturi, ekspozīciju strukturēti papildina gandrīz visās Kuzņecovu fabrikās izgatavotās produkcijas klāsts. Tas ļauj saprast Rīgas fabrikas vietu un nozīmi Kuzņecovu porcelāna impērijā, kā arī palīdz nolasīt dažādu kultūru mijiedarbību.

Dekoratīvs šķīvis “Tautumeita”. Nadežda Boiko (apgleznojuma mets), Nataļja Kuzņecova (apgleznojums), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937. Foto: Māris Arbidāns.

Dekoratīvs šķīvis “Tautas deja”. Romans Suta (apgleznojuma mets), apgleznojums – iespājams Nadežda Boiko (Almazova), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937–1940. Foto: Māris Arbidāns.

Vāze “Draudzenes”. Jeļizaveta Maļikova (Gegello) (autorapgleznojums), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937–1940. Foto: Gvido Kajons.

Tējkannas. “M. S. Kuzņecova sabiedrības” Porcelāna un fajansa fabrika Rīgā, 1889–1915. Foto: Māris Arbidāns.

Kuratores Martas &Scaron;ustes redzējums ir &scaron;āds: &ldquo;Kuzņecovu porcelāna impērijas popularitātes fenomens &scaron;odien slēpjas pla&scaron;ajā priek&scaron;metu izplatībā, ne tik ļoti to izslavētajā kvalitātē vai mākslinieciskajā augstvērtīgumā. Porcelāns ir sarežģīts un dārgs materiāls. Taču Kuzņecovu porcelāna produkcija bija domāta visiem &ndash; tā teikt, no ķeizara galma līdz zemnieku būdiņām. Kopumā tā raksturojama kā raiba, ļoti dažāda, izsmalcināta, krā&scaron;ņa un tajā pa&scaron;ā laikā vienkār&scaron;a, līdz ar to &ndash; eklektiska. To un vienlaikus arī slāvisko nekautrību, ko sevī likumsakarīgi ietver Kuzņecova porcelāns, nav iespējams parādīt ar pieticību. Tādēļ ļausim &scaron;iem porcelāna priek&scaron;metiem atklāt savu daudzveidīgo krā&scaron;ņumu tie&scaron;i porcelāna dzīrēs!&rdquo;

Izstādes arhitekts Toms Kampars ekspozīciju veidojis kā porcelāna ražo&scaron;anas izziņas procesu, tā detaļas iekļaujot izstādes scenogrāfijā un tādējādi ikkatru apmeklētāju pietuvinot porcelāna tap&scaron;anas noslēpumiem.
Zuzeum &ldquo;Kuzņecova projekts&rdquo; ietver jau notiku&scaron;o pirmo izstādi ar Zuzānu kolekcijas priek&scaron;metiem Tukuma muzeja Durbes pilī (31.01.2020.&ndash;10.04.2022.) un nupat izdoto grāmatu <a href="https://www.lofficielbaltic.com/lv/culture/kuznecova-porcelans-pirmais-izdevums-gramatu-serija-zuzanu-kolekcija">&ldquo;Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija&rdquo;</a>, kurā &scaron;is stāsts izklāstīts līdzīgi. Katra nākamā reize paver pla&scaron;ākas iespējas tēmas attīstībai. Izstāde &ldquo;Porcelāna dzīres &ndash; ielūdz Kuzņecovi&rdquo; Zuzeum mākslas centra pla&scaron;ajā izstāžu zālē ļauj vērienīgi atspoguļot realitātē Kuzņecovu porcelāna darinājumu krā&scaron;ņumu, piedāvājot skatītājam pa&scaron;am aptvert produkcijas bagāto daudzveidību un vērtēt tās iekļau&scaron;anos laikmeta kontekstā no dažādiem skatpunktiem &ndash; kā vēsturiskiem, tā arī stilistiskiem. Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priek&scaron;meti no Zuzānu kolekcijas, tos papildinās vizuālie materiāli no Zuzānu kolekcijas, videomateriāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, vēsturiskas fotogrāfijas un porcelāna ražo&scaron;anas materiāli no citām privātkolekcijām, kā arī izstādei jaunradīts videomateriāls.
Izstāde un to pavado&scaron;ās lekcijas un rado&scaron;ās darbnīcas piedāvās iepazīt porcelāna ražo&scaron;anas procesu, izmantojot pla&scaron;o un eklektisko Kuzņecova produkciju, kurā rodamas saknes arī tālākajai Latvijas porcelāna industrijas attīstībai.

Par izstādes kuratori Martu &Scaron;usti
Marta &Scaron;uste ir rado&scaron;a mākslas zinātniece, kurai patīk skaistas lietas. Martai ir pla&scaron;a pieredze muzeju darbā un izstāžu un grāmatu radī&scaron;anā, pētniecībā, publikācijās, komunikācijā un starptautiskos projektos par lieti&scaron;ķo mākslu un dizainu, kā arī praktiskā darbā ar šīs jomas artefaktiem. &Scaron;obrīd Marta &Scaron;uste ir Zuzānu kolekcijas dizaina un lieti&scaron;ķi dekoratīvās mākslas kolekcijas kuratore.

Par izstādes arhitektu Tomu Kamparu
Toms Kampars vada savu arhitektūras studiju Rīgā. Ar iegūtu arhitektūras bakalaura un diploma grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (2009-15) Toms turpinājis maģistra studijas Lieti&scaron;ķās mākslas universitātē Vīnē (2016-20), kur absolvējis Kazuyo Sejima (SANAA) un Cristina D&iacute;az Moreno &amp; Efr&eacute;n Garc&iacute;a Grinda (amid.cero9) vadīto studiju. Toma ievērojamā akadēmiskā pieredze ir papildināta ar profesionālu darbību Eiropas mērogā, strādājot tādos arhitektu birojos kā Henning Larsen (Kopenhāgena, 2013-14), Heatherwick Studio (Londona, 2014), Sarma Norde arhitekti (Rīga, 2015-16), Delugan-Meissl Associated Architects (Vīne, 2017-20). Toms ir sadarbojies ar izpētes grupu [applied] Foreign Affairs (Vīne &amp; Akra, 2018-20), attīstot un īstenojot tirgus paviljonu Ganas ciematā Guabuligā.
Savā darbā Toms liek uzsvaru uz konteksta izpra&scaron;anu &ndash; gan taustāmā, gan nemateriālā, kas tiek pārnests emocionālā un atmosfēriskā dizainā.
&nbsp;&nbsp;
Lekciju grafiku un biļe&scaron;u iegādes informāciju skatieties <a href="https://www.zuzeum.com/pasakumi/porcelana-dzires-ieludz-kuznecovi/" target="_blank" rel="noopener">zuzeum.com</a>

“M. S. Kuzņecova sabiedrības” Porcelāna un fajansa fabrikās un I. J. Kuzņecova Porcelāna un fajansa fabrikās ražotas tases un apakštases, 19. gs. vidus–1917. Foto: Gvido Kajons.

Zuzeum aicina uz izstādi «Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi»

Ierakstu izvēle

L'Hommes

Huawei Watch Ultimate - viedpulkstenis piedzīvojumu kārotājiem un drosminiekiem

Fashion

Dolce&Gabbana x SKIMS – mūsdienu sievietes manifests, kas apzina savu vērtību

Editorials

ECLIPSE

Beauty

Šoziem CHANEL smaržu pasaule ir ierauta sniegotā dejā

Editorials

HÀBITAT

Editorials

SERENITY

Fashion

Coquette Aesthetic: A Celebration of Tenderness and Power

Fashion

Matthieu Blazy: A New Chapter in Chanel's Fashion Legacy?