No 20. līdz 24. septembrim mākslas centra &ldquo;Zuzeum&rdquo; Viesistabā izrādīs Laimas Žurginas darbu retrospektīvu &ldquo;Piecas dienas septembrī&rdquo;. Tajā iekļauto dokumentālo filmu kontekstu pirms filmu seansiem iezīmēs kinorežisore un filmas &ldquo;Laika tilti&rdquo; līdzautore Kristīne Briede un kinozinātniece Zane Balčus, savukārt pati režisore ļausies atmiņu stāstiem, kuros komiskais mijas ar kinodarbu tap&scaron;anas aizkulisēm.

<blockquote>
 &ldquo;Mākslas centra &ldquo;Zuzeum&rdquo; komanda ir pagodināta un priecīga par iespēju uzņemt kinorežisores Laimas Žurginas draugus, kolēģus, talanta cienītājus un dokumentālā kino interesentus Laimas jubilejas filmu skatē &ldquo;Zuzeum&rdquo; mājīgajā Viesistabā. Piecus vakarus gaidīsim visus, kuri vēlas atcerēties un novērtēt vai - tie&scaron;i pretēji - iepazīt Laimas Žurginas bagātīgā kino mūža būtisku daļu. Es ārkārtīgi novērtēju režisores uzticību un pārliecību, ka &ldquo;Zuzeum&rdquo; ir īstā vieta Latvijas kino klasikas izrādī&scaron;anai,&rdquo; uzsver mākslas centra &ldquo;Zuzeum&rdquo; projektu vadītāja Melisa Debora Ka&scaron;kura.
</blockquote>

<blockquote>
 &ldquo;Laima Žurgina - režisore ar iedzimtu kultūras izjūtu un izkoptu stilu. Prasīga. Rūdījusies Rīgas Kinostudijas raupjajos gaiteņos. Nav ļāvusies samalties starp tur dominējo&scaron;ajiem ģeniālajiem, bet skarbajiem večiem un taisījusi savu kino,&rdquo; norāda dokumentālās filmas &ldquo;Laika tilti&rdquo; (2018) līdzrežisore Kristīne Briede. Pagāju&scaron;ā gadsimta se&scaron;desmitajos gados jauni dokumentālisti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atrada veidu, kā padomju cenzūras apstākļos runāt par savu laikmetu, vienlaikus meklējot atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem, un tolaik Rīgas Kinostudijā sāka strādāt Laima Žurgina. &ldquo;Laika tiltu&rdquo; producents Uldis Cekulis: &ldquo;Laima ir īsts kino profesionālis ar izkoptu stilu it visā, spēcīgu vitalitāti, tai pa&scaron;ā laikā prasīga pret sevi un citiem! Var tikai apbrīnot viņas fenomenālo atmiņu, kurā uzzibsnī filmu aizkadri līdz pat mazākajai detaļai, turklāt - veselīgā, pa&scaron;ironiskā refleksijā.&rdquo;
</blockquote>
Laimas Žurginas jubilejas programmu &ldquo;Piecas dienas septembrī&rdquo; atklās 20. septembrī plkst. 19:00 ar pilnmetrāžas dokumentālo filmu &ldquo;235 000 000&rdquo;, kuras režisors ir Uldis Brauns, režisores - Laima Žurgina un Biruta Veldre, scenārija autors - Hercs Franks, operatori Ralfs Krūmiņ&scaron;, Valdis Kroģis, Rihards Pīks, Uldis Brauns un komponists Raimonds Pauls. Rīgas poētiskā dokumentālā kino &scaron;edevrs ierakstīts pasaules kino vēsturē, bet tapa kā paradokss - varas iestāžu iecerētā &ldquo;jubilejas&rdquo; filma Rīgas dokumentālistu meistarībā izvērtās par vispārcilvēcisku un filozofisku poēmu par ikdienas cilvēka galvenajiem dzīves ceļa krustpunktiem: pirmie soļi, pirmā skolas diena, pirmā mīlestība, kāzas, dzimtas turpinājums... Autori filmēja no Baltijas jūras līdz Kamčatkai, meklējot nacionāli savdabīgo un at&scaron;ķirīgo Gruzijā, Latvijā, Kirgizstanā, Sibīrijas un Tālo Austrumu mazajās tautās.
21. septembrī plkst. 19:00 demonstrēs portretfilmas, ko režisore apvienojusi programmā &ldquo;Pazīstamas sejas&rdquo;. Katrai filmai atvēlētais formāts - 10 vai 20 minūtes - licis licis meklēt koncentrētu un saturiski piepildītu formu, lai pateiktu būtisko. &Scaron;īs programmas filmu varoņi ir Ojārs Vācietis (filma &ldquo;Ceturtā dimensija&rdquo;, 1977), Imants Ziedonis (&ldquo;Imants Ziedonis. Portrets locījumos&rdquo;, 1979), Džemma Skulme (&ldquo;Džemma&rdquo;, 1986) un Raimonds Pauls (&ldquo;Raimons Pauls. Portrets ar mūziku&rdquo;, 1977), kā arī Andris Grīnbergs. Filmā &ldquo;Neglītais pīlēns-cilvēka bērns&rdquo; (1985) līdz tam jaunie&scaron;u sabiedrībā pazīstamais modes mākslinieks un Rīgas hipiju karalis strādā Mazirbes internātpalīgskolā kā skolotājs un savu rado&scaron;o garu velta bērniem un jaunie&scaron;iem, kurus sabiedrība - ierēdņi, pedagogi, vecāki - aizbīdīju&scaron;i &ldquo;tālu no acīm&rdquo; un noteiku&scaron;i, ka viņu dzīvi pēc pamatskolas noteiks lāpsta vai slota. Filma izraisījusi starptautisku interesi un godalgota kino festivālos, apspriesta pedagogu un psihologu forumos.
22. septembra vakarā demonstrēs divas filmas, ko L. Žurgina apvienojusi zem nosaukuma &ldquo;Politiskais sānsolis&rdquo; - &ldquo;Tie ir arī mani dēli&rdquo; (1990) un &ldquo;1988. gada vasaras hronika&rdquo; (1988). 20.gs. astoņdesmito gadu vidū ar Mihaila Gorbačova uzsākto &ldquo;perestroiku&rdquo; parādījās ticība, ka ilgajam liekulības periodam pienācis gals. &Scaron;ajā periodā vēr&scaron;as pla&scaron;umā zaldātu mā&scaron;u kustība, kas protestē pret padomju armijā pla&scaron;i izplatīto ārpusreglamenta attiecību sērgu jeb &ldquo;ģedov&scaron;činu&rdquo;, jo daudzi miera laikā obligātajā karadienestā iesauktie jaunie&scaron;i gāja bojā neskaidros apstākļos. Filma uzņemta gan Latvijā, gan citos padomijas reģionos, un jau toreiz daudz upuru bija no Ukrainas. &ldquo;Tie ir arī mani dēli&rdquo; guva pla&scaron;u rezonansi - to godalgoja starptautiskos kinofestivālos (Kannās, Lībekā, Manheimā, Jekaterinburgā, Oberhauzenā, Kogo&scaron;imā uc.) un izrādīja TV kanālos SAT3, ZDF, YLE1, RTV1 u.c. &ldquo;1988. gada vasaras hronika&rdquo; ir kinožurnāla formāts un vieno Tre&scaron;ās Atmodas sākuma notikumus Latvijā: leģendārais Rado&scaron;o Savienību 1.-2. jūnija plēnums, notikumi pie Brīvības pieminekļa, rokoperas &ldquo;Lāčplēsis&rdquo; ģenerālmēģinājums Burtniekos uc.. Aizkadra teksta autors - Dainis Īvāns.
23. septembrī plkst. 19.00 izrādīs filmu &ldquo;Mana mīļā Rīga&rdquo; (2003), kurā autori vēlējās atstāt nāko&scaron;ajām paaudzēm liecību par to, kāda bija Latvijas galvaspilsēta un tās cilvēki ļoti nozīmīgā laikā - kad mainījās ne tikai gadu simti, bet tūksto&scaron;i! Katra novele, kas veido Rīgas portretu, saglabā kāda rīdzinieka liecību par savu jomu: jūgendstila eksperts, arhitekts Jānis Krastiņ&scaron; un visu laiku titulētākais mūsu sportists Jānis Lūsis, Rīgas Lidostas arhitekts Andris Kronbergs un pasaulslavenais vijoļvirtuozs Gidons Krēmers ar kamerorķestri &ldquo;Kremerata Baltica&rdquo; un daudzi citi. Tērbatas ielas svētki, Rumbulas memoriāla atklā&scaron;ana un pareizticīgo Lieldienas, hokeja fani un Dziesmu svētki ar Vairas Vīķes-Freibergas līdzdalību un komponistiem Mārtiņu Braunu un Uldi Stabulnieku.

Savukārt Laimas Žurginas dzim&scaron;anas dienā - 24. septembrī - plkst. 15:30 demonstrēs paaudzes portretu-filmu &ldquo;Kaza kāpa debesīs&rdquo; (2019), kas uzskatāma par režisores autobiogrāfiju, jo &ldquo;vēsta par laiku, kurā nācies dzīvot, un laiku, kuru neizvēlamies&rdquo;. Tas bija laiks, kad starp Rietumu un Austrumu pasauli bija nolaists Dzelzs priek&scaron;kars, kad jauniem cilvēkiem bija liegta iespēja brīvi ceļot, ierobežoti saņemt informāciju no pla&scaron;ās pasaules, izteikt sevi veidā, kas at&scaron;ķīrās no oficiālās ideoloģijas. Tomēr - paradokss, ka tie&scaron;i &scaron;ie ierobežojumi veicināja brīvdomīgu &ldquo;nepareizo&rdquo;padomju jaunie&scaron;u pulcē&scaron;anos Vecrīgas nelielajā kafejnīcā ar neformālo nosaukumu &ldquo;Kaza&rdquo;, atrast savu rado&scaron;o ceļu un ieņemt palieko&scaron;u vietu Latvijas kultūrā. &Scaron;ādu personību ir daudz: Imants Lancmanis un Imants Kalniņ&scaron;, Maija Tabaka un Biruta Delle, Māra Ķimele un Māra Bra&scaron;mane, Modris Tenisons un Laima Eglīte, Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņ&scaron;, Juris Zvirgzdiņ&scaron; un Augustīns Delle, Eižens Valpēteris un Mudīte Gai&scaron;evska&hellip; &ldquo;Visus nenosauksi,&rdquo; saka L. Žurgina.
<blockquote>
 &ldquo;Laimas Žurginas filmas un kinožurnāli parāda režisores īpa&scaron;o skatienu mākslinieku un mākslas vides uztver&scaron;anā, kas viņai ir ļoti tuva. Izvēloties nevis sekot pieprasījumam, aktualitātei, bet izvēlēties savu ceļu un sev tuvas tēmas - tāda ir režisore Laima Žurgina, kuras darbu dažādās &scaron;ķautnes būs iespējams novērtēt &scaron;ajā programmā,&rdquo; raksturo Zane Balčus.
</blockquote>
L. Žurginas jubilejas programmā demonstrēs Latvijas Nacionālā arhīva sagādātās filmu atjaunotās versijas to sākotnējā kvalitātē, daudzas (&ldquo;Ceturtā dimensija&rdquo;, &ldquo;Imants Ziedonis. Portrets locījumos&rdquo;, &ldquo;Džemma&rdquo;, &ldquo;Raimons Pauls. Portrets ar mūziku&rdquo;, &ldquo;Neglītais pīlēns-cilvēka bērns&rdquo;, &ldquo;1988. gada vasaras hronika&rdquo;, &ldquo;Mana mīļā Rīga&rdquo;, &ldquo;Kaza kāpa debesīs&rdquo;) - ar titriem angļu valodā. Ieejas biļetes cena - 8 eiro, studentiem un pensionāriem puscena - 4 eiro. Biļetes uz katru seansu iespējams iegādāties iepriek&scaron;pārdo&scaron;anā zuzeum.com un mākslas centra kasē, vietu skaits ir ierobežots. Laimas Žurginas jubilejas filmu programmu veido studija &ldquo;VFS Films&rdquo; un mākslas centrs &ldquo;Zuzeum&rdquo; ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, &ldquo;Valmiermuižas&rdquo; un Latvijas Nacionālā arhīva atbalstu.

Fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā arhīva, Laimas Žurginas dokumentu kolekcijas

Laimas Žurginas jubileja kinoprogramma “Piecas dienas septembrī”

Ierakstu izvēle

L'Hommes

Huawei Watch Ultimate - viedpulkstenis piedzīvojumu kārotājiem un drosminiekiem

Fashion

Dolce&Gabbana x SKIMS – mūsdienu sievietes manifests, kas apzina savu vērtību

Editorials

ECLIPSE

Beauty

Šoziem CHANEL smaržu pasaule ir ierauta sniegotā dejā

Editorials

HÀBITAT

Editorials

SERENITY

Fashion

Coquette Aesthetic: A Celebration of Tenderness and Power

Fashion

Matthieu Blazy: A New Chapter in Chanel's Fashion Legacy?